Uncategorized

Mīlestībai nav robežu jeb precības ar ārzemnieku

Mīlestība nešķiro ne vecumu, ne bagātību, ne reliģisko piederību, ne arī tautību. Tā vismaz man šķiet, jo esmu redzējusi daudzus šķietami dīvainus pārus, kas no loģikas viedokļa varbūt nav tiek ierastākie, tomēr var redzēt, ka tā ir īsta mīlestība, kas pieņem visu, tiek galā ar šķēršļiem un ignorē visus aizspriedumus.

Mīlestība nepazīst robežas, tāpēc nevienu vairs nepārsteidz laulātie pāri, kur katrs ir ar savu tautību un nāk katrs no citas valsts.

Arī mana māsa pirms diviem gadiem salaulājās ar Vācijas pilsoni. Viņš kādu laiku dzīvoja Latvijā, veidoja te biznesu savam uzņēmumam, kurā strādāja. Māsa ir starptautisko sakaru speciāliste, kura labi pārvalda vācu valodu, tāpēc sāka strādāt pie viņa. Un tā arī dzima mīlestība, kas nu jau ir vainagojusies ar laulību, pus gadu vecu meitiņu un savas dzīves iekārtošanu Vācijā.

Jā, viņi izlēma pārcelties uz Vāciju, jo vīram šeit vairs nebija jāstrādā, bet Vācijā bija labs darbs un jau izveidota dzīve. Un tas jau tepat viena nieka lidojuma attālumā. Tāpēc māsa piekrita pārcelties uz Vāciju. Viņai nebija problēmu ar valodu, arī kultūras barjeras jau Eiropā nekādas īpašās nav. Tāpēc iejušanās bija viegla. Jo mājas jau ir tur, kur mīļotais cilvēks.

Kāzas Latvijā

Tā kā viņi iepazinās Latvija un šeit arī sāka dzīvot kopā, tad bija tikai loģiski, ka arī kāzas viņi nolēma rīkot šeit. Viņas vīram Latvija ļoti patīk, viņš pat iegādājās Rīgā dzīvokli, jo zināja, ka viņi gribēs diezgan bieži braukt uz šejieni.

Kāzas bija ļoti skaistas, kādā nelielā muižā Kurzemē. Turpat skaistā dārzā notika ceremonija, kā arī muižas telpās tika klāti kāzu galdi. Man bija tas prieks un laime palīdzēt māsai gatavoties kāzām. Kopā izvēlējāmies kleitu, līgavas māsu tērpus. Un atsevišķs stāsts ir laulības gredzeni. Tos viņi vēlējās oriģinālus, ar sev svarīgiem simboliem. Galu galā laulības gredzeni tika pasūtīti izgatavošanai juvelierim. Viņiem jau iepriekš bijusi veiksmīga sadarbība ar Gemmi juvelieriem, tāpēc arī laulības gredzeni tika pasūtīti turpat. Gemmi laulības gredzeni tiešām bija tādi, kādus viņi bija vēlējušies, tie nelika vilties.

gredzens

Dzīve Vācijā

Kāzas bija skaistas, ar latvisku noskaņu, ļoti skaistā dienā. Šķita, ka pati daba svētī šo savienību. Pēc kāzām māsa ar savu jauno vīru aizbrauca kāzu ceļojumā uz Taizemi. Bet pēc tam sākās pārcelšanās process uz Vāciju. Sākumā māsa vairākas reizes pa dažām nedēļām devās uz Vāciju, lai iekārtotu māju tā, kā viņai patīk. Bija jāgaida, kamēr pienāk pasūtītās mēbeles un santehnika, kamēr strādnieki veic uzdotos darbus.

Pēc dažiem mēnešiem viss bija paveikts. Un māsa ar savām pēdējām somām aizbrauca uz Vāciju, kur sāka savu dzīvi jaunā vietā. Bijām tiešām priecīgi par viņu, jo viņa bija laimīga. Tas nebija gadījums, kad meitene atrod bagātu ārzemju vīru, lai izrautos labākā dzīvē. Viņas vīrs varbūt pēc Latvijas standartiem šķita bagāts, bet Vācijā viņš bija vienkārši vidusmēra turīgs un stabils cilvēks ar savu īpašumu, labu darbu un izaugsmes iespējām nākotnē.

Un Vācijā nemīl ar to visu izrādīties. Daudz vairāk tiek domāts par darbu, ģimeni, sabiedrību kopumā.

Vēl pirms pārcelšanās daži darbi Latvijā

Nav jau tā, ka ar Latviju māsa sarauj visas saites. Viņa tāpat plānoja te atbraukt gana bieži, lai spētu koordinēt dažus projektus, kuros bija iesaistīta un negribēja pamest. Tāpat māsa gribēja palikt uzticīga dažiem saviem ārstiem, ko augsti vērtēja. Tāpat pirms pārcelšanās viņai tika veikta veselības pārbaude, lai viņa zinātu, ka ar veselību kopumā viss ir kārtībā. Veselības pārbaude viņai jau ir ikgadējs pasākums. Tas ļauj koncentrēties uz dzīvē svarīgo un nesatraukties par veselības jautājumiem, jo ārsti seko visam līdzi. Šoreiz viņa pieteicās uz pārbaudi pirms pārcelšanās uz Vāciju, lai tur nebūtu nezināmā vietā jāmeklē, kur pieejams šāds pakalpojums.

Bet tagad, kad jau pagājis ilgāks laiks, kopš viņa dzīvo Vācijā, visu jau ir apguvusi un jūtas tiešām brīvi un laimīgi.